Piedod, pilsēta, mīļā. Tavs kreppapīra raibums un lētie vizuļi man tuvi. Asfalta smarža uzbudina tāpat, kā siena aromāts. Man nepieciešamas pilsētas klačas un intrigas, un pilsētas nepastāvīgā laime. Man patīk nauda un viss, ko par to pilsētā var dabūt. Man patīk skaļas izpriecas un mājup atgriešanās rīta rēnajā gaismā, kad samiegojušies strādnieki pirmajos trolejbusos dodas uz darbu.
Tu esi ilgas sētnieču acīs un karnevāla spozme viņu oranžajās vestēs. Skūpsti telefonu būdās. Žurku slepenā rosība pagrabos un taksometru riepu kaukšana pie viesnīcas "Latvija".
Tu esi franču smaržu, netīru trepju telpu un automobiļu izplūdes gāzu sajaukums.
Tu esi nedabīga un tieši tāpēc - skaista.
(Bet saproti - laukos nav bail no nāves.)
Tu esi ilgas sētnieču acīs un karnevāla spozme viņu oranžajās vestēs. Skūpsti telefonu būdās. Žurku slepenā rosība pagrabos un taksometru riepu kaukšana pie viesnīcas "Latvija".
Tu esi franču smaržu, netīru trepju telpu un automobiļu izplūdes gāzu sajaukums.
Tu esi nedabīga un tieši tāpēc - skaista.
(Bet saproti - laukos nav bail no nāves.)