Tagad zinu kā ir tad, kad pa īstam kompis nokaras rakstot darbu. Un kad tas, ko tu esi svēti visu laiku seivojis saglabājas kā pilnīgs mēsls un nekur neliekam ķeburi. Nekad neesmu bijusi tik ļoti dusmīga un vīlusies tehnikā. Nezinu kā es to sasodīto eseju pārrakstīšu, tik forši gāja līdz tam momentam. Tagad nezinu kas būs ar lingvistikas projektu.

Besis milzu.