Mana paralēlā pasaule

Mugurā man ir vienas mežģīnes, melnas
Guļu baltu pērļu spilvenu klājienā
Pirkstos virpinu savu matu šķipsnas
Veros spoguļgriestos
Mēģinu saskatīt aizspoguliju
Sarkani nolakotie nagi un lūpas labi izceļas uz melnbaltā fona
Manī cieši raugās kaisle
Mūsu acis sastapās tikai īsu brīdi
Tieši tik daudz, lai pietiktu
Lai pēc tam neteiktu - par vēlu
Aiz loga auro vējš
Kamīnā sprakšķ malka
Mani cītīgi kāds gaida
Nepiekūst gaidot
Jo ilgāk, jo kļūst tikai labāks un ieturētāks
Vīns
Gaidu, kad uzplauks frēzijas
Tad aizlidošu līdz Paradīzei
Manai un tavai