Es domāju, vai apzīmējums "būmerīgs prātvēders" ir gana raksturojošs? Uzreiz atzīmēšu, ka šoreiz man nav problēmas ar būmerīgumu, jo reizēm būmerīgo prātvēderu pārspriedumi ir gana izklaidējoši, un atrod visādus interesantus lenķus, kā paskatīties uz lietām. Ne pārāk noderīgus, bet interesantus. Bet es mēģinu izdomāt, kā raksturot to sacerējuma formu, kurā citiem tiek uzstādīta diagnoze, izliekoties, ka tā ir autora pašrefleksija par savām domām un sajūtām. Ļoti bieži šādi sacerējumi ir pilni ar interesantiem faktiem, salīdzinājumiem un ironiju. Galvenokārt man tie saistās ar Facebook, jo, piemēram, ciba manā apkārtnē pārsvarā ir iekšēja emocionāla refleksija par pasauli un tās notikumiem.

Lai vai kā, es novēroju, ka notikumi ASV un vēlēšanu tuvošanās ir vairojuši publikāciju skaitu par Trampu un Šleseru. Ir, protams, usual suspects, bet pamanīju dažus, kas kvalificējas kā mazliet dīvaini cilvēki, bet caurmērā gudri un prātīgi, un parasti neaizraujas ar interneta trollēšanu vai seklu refleksiju. Ja tas vēl sāk doties sazvērestības teoriju virzienā, tas manu pārsteigumu tikai vairo. Parasti atturos atstāt piezīmi, ka ne jau racionāli kāds balso par Šleseru vai Trampu, un bieži vien Šlesers un Tramps šinī teikumā vispār ir lieki.

Un vēl mani vakar appludināja Progresīvo kampaņas materiāli, un arī tur neiztika bez Šlesera. Jāsaka, ka es pat redzu jēgu pretnostatījumam, kur tev jāizvēlas gājējiem vai autobraucējiem draudzīga Rīga, bet mēģinājums atkārtot antiušakova panākumus uz Šlesera rēķina man gan šķiet mazliet jocīgs. Ja tu esi tik ļoti aizslīdējis uz generic centru, ka Jaunā Vienotība kļūst par tavu tiešo konkurentu, varbūt tas ir iemesls neuzbrukt vērtībām, ko tu pats pārstāvi, bet ja mēs tā pēc būtības skatamies uz to, kas šobrīd ir Ušakova morālais mantinieks, tad tas nav Šlesers. Man gan var pretargumentēt, ka viena lieta ir pēc būtības, un cita pēc sabiedriskās apziņas, to which I say - fair point. Bet šķiet, ka man šogad būs ļoti jāpievalda gag reflex, lai spētu izvēlēties mazāko ļaunumu.