universflora ([info]universflora) rakstīja,
@ 2013-05-06 19:00:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tu mani tracini,
Tas arī viss.
Negribu pat veltīt tev šīs dažas rindiņas,
kur notriecu tevi ar mašīnu no klints.
Nē, pat to man negribās un nevajag. Tas būtu pārāk personīgi.
Tu biji, tas arī viss. Vairāk neesi.

Tev J!
Pieaugušo kārtā,laikam, tevi ieceļ tas ,ka saproti,ka nekas dzīvē nav nemainīgs.
Viss mainās un iet uz priekšu, nekad, nebūs tā kā bija agrāk, viss ir nemitīgas pārmaiņas.
Tas jāsaprot, ir grūti, bet jāpieņem.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]manisaucigors
2013-05-06 21:49 (saite)
Pats diezgan svētīgi nonācu pie šīs atklāsmes, kas rakstīta ieraksta otrajā daļā. Sapratis to esmu, bet pieņēmis gan vēl laikam nē. Liekas, ka pieņemt ko tādu spēt varēšu vien tad, kad iekšēji būšu pārāks pats par sevi. Tomēr uzveikt cīņu ar sevi ir grūtākais, kas vien ir iespējams šajā pārpasaulīgajā stāvoklī un veiksmīgs ir tas, kas to spēj paveikt savas dzīves laikā. Nezinu, dažreiz liekas, ka pieņemt lietas, kuras tu tik ļoti labi saproti un apzinies, ir neiespējami. Paradoksāli.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]universflora
2013-05-12 18:18 (saite)
Jā, pilnīgi piekrītu.
Man šķiet,ka tieši tās lietas ,kuras visvairāk centies pieņemt( jo tādas viņas vienkārši ir, jo tu esi mazs un laiks ir liels) ir vēl grūtāk,kā tās kurām ,tu nepievērs tik lielu uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?