kad kaut ko sāku mācīties vienmēr sabrūk pašapziņa un jau tā mazā pārliecība tajā jomā. pašlaik tas skāris gaumi-kā var būt tāda patika un tik siltas jūtas pret bezgaumību, nesaprotu. progres, nāc pie manis, lūdzu.
nez, progress man ar gaumi īsti kopā nesaistās [vismaz ne 100%], bet nu reizēm sev jāpiedod arī kādi totāli bezgaumīgi izgājieni, kad dvēsele ņemās utml :D svarīgi, lai tik tas nepaliek par normu.