| May. 17th, 2010 @ 12:14 pm (no subject) |
|---|
Bet nu vispār - tas, kas mani pārsteidz, ir cilvēku ticēšana blēņām - tādām - visīstākajām blēņām. Kādreiz esmu par sevis stāstījusi pasakas - un cilvēki sāk ticēt un prasa - nopietni? Un es stāstu aizvien trakākas un trakākas lietas, lai cilvēkam taču beidzot pielēktu, ka es tikai muļķojos. Bet nepielec. Un pēc tam es taču nesaku, ka tas viss bija tikai ākstīšanās - kura cēlonis bija tas aplamais priekšstas par mani. Ja jau grib ticēt savam priekšstatam par mani, tad lai arī tic un paliek pie sava viedokļa. Man nevienam nekas nav jāpierāda. Galvenais, ka es pati zinu, kas es esmu un kāda es esmu. Tas, kuram tas būs svarīgi, pats to sapratīs. Vai vismaz papūlēsies noskaidrot, kā tad īsti ir patiesībā. Vot tā.
Joprojām baigi foršais garastāvoklis. :) :) :) |
