Piešķirt mazliet brutalitātes dzīvei.

« previous entry | next entry »
Mar. 18., 2008 | 11:00 pm

Dejas ar vārdiem noved līdz brīžiem, ko neviens no runātājiem nav gaidījis. Nav gribējis. Bet tad tādu itkā trīsošu sirdi turpina, lavoties aiz stūriem un mētājot āķus, uz kuriem otram uzķerties, lai:

NOdarītu kāda pašapziņai pāri.
saGAidītu otra skatienu un novērstos, kad tas noglāstījis.
LIktos - citi sajūt. Citi saredz.
kamajā reizē klusi sev apsolītu tā vairs nedarīt.
atsākTU no jauna un vēl sāpīgāk..

SAcirstu to, ko otrs paredzējis.
VisU līdz pēdējam.

Mīlestību.

Tās būs mūsu pēcpusdienas parkā. Tās būs mūsu sarunas īsziņās - izdzēstas, nepierakstītas, aizmirstas vai atbildētas, šodien, rīt un aizvakar. Taureņi - netaureņi, sviests - nesviests, rīt, aizvakar un šodien. Līdz galam nesaskārušies pirksti uz fotogrāfijām un perfektā draudzība. Aizvakar, šodien un...rīt...? Kā būs rīt?

(pazūdi. aizskrien. nerādies. apmaldies. nolādi. izdzēs. sadedzini. aizbrauc. sasities.)
(nosities. nomirsti. aizdedzies. nokrīti.)

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}