| |
[Aug. 13th, 2007|03:57 am] |
|
apstājos uz kores. visi mani radi ir kaut kur pazuduši. māja pilnīgi tukša. un arī iela. un paliek tumšs. man nav ne jausmas, kur ir visi tie padsmit radinieki, kas manā mājā parasti kņud. sajūta kā tokijā ar krūtīm pret mēmiem daudzstāvu namiem. tas viss protams ir simboliski. var izprast teicienu "visi nav mājās". |
|
|
