superego refleksijas

divi mēneši pagājuši no tās melnās diennakts notikumiem...
kas paņēma sev līdzi visu,kas man bija dārgs..

un tieši šodien, kad 19.datums(kas kā smejies/nesmejies ir mans mīļākais skaitlis), sāk iezīmēties baltā strīpa..
viss notiek uz labu!

Galvenais, ka beigu rezultāts ir tāds, kad bez emocijām visu apdomā, - neko jau neesmu zaudējusi! Cilvēku, kas nemīlēja?! Vai tad tas ir zaudējums? Viss pārējais jau sen atgūts un ar uzviju! Būs tikai labāk!

Tāda ir dzīve! Nedrīkst ticēt tikai vārdiem, ja apakšā tiem nav darbu un viss liecina tikai par pretējo!

Zaudējumi reizēm iedod daudz vairāk nekā vieglas uzvaras lauri!

Esmu īpaša, ļoti... un arī tāpēc mans ceļš šajā pasaulē, kur liekulības un melu vairāk par patiesumu un mīlestību cilvēku sirdīs, nav viegls..