|
Novembris 15., 2007
Comments:
šinī gadījumā- man. aizmirsties palīdz, un nenoslogot sevi ar domām par bezjēdzīgo...
čau vispār, ja!!! kā tev? šausmīgi sen neesam redzējušās. vispār es domāju par tusiņu pie sevis kaut kad nedēļas nogalē. tu uz mājām? vai paliec pilsētā?
es vēl neko nav izlēmis, priekšā trīs garas brīvas dienas, es domāju, tusiņu varētu rītvakar, tad es parīt uz laukiem :) jā, es ar sen nav redzējis tevi.
rītvakar varētu, jā. bet tad man ilgi jāgatavojas, es gribētu pagatavot kaut ko. uz kādiem deviņiem? klau, kad tie Iļģi bija Foņķikā, nezini? tos arī vajadzētu palūkāt...
es tagad skriešu uz teātri, sazvanamies vēl rīt, ja?
From: | pikaso |
Date: | 15. Novembris 2007 - 17:19 |
---|
| | | (Link) |
|
kādreiz palīdzēja, jā. un ļoti.
tagad vairs nepalīdz? vai nav vajadzības (nav kreņķu)?
From: | pikaso |
Date: | 16. Novembris 2007 - 15:44 |
---|
| | | (Link) |
|
vienkārši iestājusies nelabojama sapratne/izjūta, ka tāda aizbēgšana pielietojama tikai spēku apkopošanai, taču atrisināt tā neko nerisina.
tas gan. iebāžot galvu smiltīs (kā es to tagad daru ar galvas iebāšanu darbā) neko atrisināt nevar. risinājums jāmeklē citādāk. |
|
|
Sviesta Ciba |