| |
[2. Feb 2006|20:26] |
Nožēlojamie ārējie apstākļi spieda uz manu patību, kamdēļ iegrimu orķestra ritmiski melodiskajās skaņās, un, ceļodama 20. gadsimta sākuma fizikas vēsturē, iepazinos ar Boru kā cilvēku, pēc tam - zinātnieku. Ļoti priecēja tas reālistiskais formāts, kādā tika pasniegti viņa atklājumi un ar to saistītie cilvēciskie pārdzīvojumi. Iztrūkstoša īpašība mācību literatūrā.
Un vēl. Ļoti bēdīgi un nožēlojami, ka jaunatne tik sirsnīgi smejas par sen zināmajām, īstenajām latviešu komēdijām kā pirmo reizi skatīdamās(un daži jaunieši, sasnieguši 20 gadu slieksni, to arī dara). Retu reizi izjūtu savu vecumu(skaitlisku), jo tiešām šķiet, ka mūsdienu paaudzes pārtiek vienīgi no Holivudas kapitālistiskajiem atražojumiem, digitalizētiem un kabatas-formāta nezvēriem un visādas citādas anti-intelektuālas mēslaines. |
|
|
