Kaut košu rožu vietā reiz tu man dāvātu
vien zaļu diļļu saišķi un pīpeni no sirds

Medicīnas mērķis ir noslēpt slimību izraisītās sāpes un sekas. Tikai noslēpt. Tās mērķis nebūt nav saglabāt cilvēka veselību tās sākumastāvoklī = jūtos lieliski. Ejot pie ārsta pastāv tikai divi varianti - vai nu būsi atnācis par agru, tev vēl nebūs nepieciešama palīdzība (t.i.seku noslēpšana), vai arī būsi atnācis pārāk vēlu un ar tādām problēmām, kuras noslēpt vairs nebūs iespējams.
Līdzīgi ir arī ar baznīcu. Cilvēks piedzimst dievišķs un vieds, (vesels) un aug pēc labākās sirdsapziņas vidē, kas viņam sniegta. Kas notiek baznīcā? Ne jau šī dievišķā cilvēka saglabāšana, tur tādiem nav vietas. Mācītājs kāpj kancelē un runā par to cik slikti un grēcīgi gan visi ir. Līdz Dievam tā nenonākt. Un stāsti man leģendas, citē man evanģēlijus, stāvi uz galvas - es nepiekritīšu, tu teiksi, ka nesaprotu, bet mūžīgais grēks, grēcīgais cilvēks, melnais un sliktais cilvēks, kurš ir aizmirsis Dievu u.t.t. - tā nav pareizi, tā tam nav jābūt. Tas nav tas, par ko jārunā kancelē. Dievs ir Prieks (arī mīlestība tas pats prieks vien ir) un ja reiz esmu atnākusi uz šīm Dieva mājām, tad es viņu esmu cerējusi tur sastapt, saredzēt un sajust tuvāk, sajust dievišķu prieku. Kā gan tas ir iespējams, ja prieka tur ir tik, cik melns aiz naga. Man jau nevajag mācītāja smaidā atņirgtos zobus, bet arī acis tam nesmejas.
Vesels cilvēks, nokļuvis trako namā, no tā iznāks jau slims. Kas baznīcā ienākot vēl nav aizmirsis, tam to piespiedīs izdarīt.
Ekh, aizmirsti. Man patīk baznīcā un es no tās iznāku laimīga, kaut neatceros ne vārda no tā, ko mācītājs teicis (un varbūt tā pat ir labāk). Ttikai man sāp tas, ka citi nebūt neizskatās laimīgi un bērni raud.
Bērni raud, kad tiek lauzta viņu brīvā griba, viņu dievizjūta. Raudāšana - atklāsme, ka kaut kas nav tā, kā tam jābūt.
Esmu laimīga, esmu mīlestība, manī ir mīlestība, taču brīžiem gribas apstāties un saukt - hei, tā nav pareizā josla, tas nav pareizais virziens, vai tad jūs neaptverat, kur gan mēs viens otru stumjam? Bet es plūstu līdzi straumei un dzirdu, ka ne jau es vienīgā saucu "hei", bet tālāk pasacīt nespēju.

Ložņā, bitīt, cauri zaru zariem, caur zaru zariem, cauri lapu lapām,
Ja citu atrod, liec to savā vietā, ja citu atrod, liec to savā vietā.