Vakardien mani nometa zemē Starp velēnām valgām un trūdainām; Atšķīra no gaišās, zilās debess Ecēšas lietišķi rūtainās.
Šeit tumsa der tikai priekš augšanas, Tādēļ dzenu asnu irdnei cauri, Lai vēl pirms rudzupuķu plaukšanas Ar pirmo lapu sveiktu sauli.
Vakar viss ir izlemts šajā lietā, Šodienas uzdevums vienkāršs, bet grūts; Tomēr nevar cits kāds manā vietā Ar vārpu druvā piepildīts kļūt.
|