Zilie kalni (Blue Mountains) patieshaam ir zili. Ne visai augsti, bet plashi, pa laikam klinshaini uz zili. Taapeec, ka viscaur apaugushi ar bush.
Bush nav taapat vien kruumi. Tie ir eikaliptu mezhi ar visaadu kruumveidiigo mainiiga bliivuma pamezhu. Luuk, no tiem eikaliptiem aaraa tvaiko ellja un veel kaut kas, un kad tas viss reagjee ar gaisu, tad veidojas taada kaa zila miglinja. Taapeec pat skaidraas, saulainaas dienaas Zilie Kalni ir mazliet miglaini. Un potenciaali ljoti ugunsnedroshi. Jo lielaaks karstums, jo lielaaka varbuutiiba, ka mezhs pashaizdegsies. Ar ellju piesaatinaats gaiss, eikaliptu papiirplaanaas mizas leekshkjes, ideaali degshanas apstaaklji. Braukaajot pa kalniem, ik pa laikam paveeraas plashas aares, kas aciimredzami pirms paaris gadiem degushas. Balti eikaliptu kauli viscaur rinjkjii un apkaart. Vairaak bruuna nekaa zalja. Bet kaut kaada dalja no vinjiem paliek dziiva un dzen jaunu dziiviibu. Pie tam ir taads baigi populaarais kruums, banksia laikam saucaas, kurai vajag uguni, lai vairotos. Vinja uzzied, izber zemee seeklas, un tad ir vajadziiga uguns, lai taas seeklas atspraagtu valjaa un tiktu zemee. Taa kaa lai cik briesmiigi liktos, ka veseli kvadraatkilometri mezha var taapat vien nodegt, liekas, ka ugunsgreeki ir iereekjinaati dabiigaa Austraalijas dziives ciklaa un bariibas kjeedee.
Divas dienas shajos kalnos bija viena no manaam miiljaakajaam briivdienu sastaavdaljaam. Staigaashana, braukaashana, serpentiini, augshaa, lejaa, taads kalns, shitaada ieleja, tas viss ir prieksh manis. Un pats labaakais, ka nebeidzaas. Kopsh es pirmo reizi biju kalnos, ja par taadiem var saukt mazos Tatrus, konstateeju sevii taadu kaa nelielu trauksmi - ja nu aiz shii kalna naakamais buus mazaaks, tad naakamais veel mazaaks un tad viss, nav vairs kalnu. Pilniigi miers un laime iestaajas, kad redzi, ka naakamais kalns ir tikpat augsts vai veel augstaaks un ka pietiks veel kaadam laikam.
Taadaa iistaa paargaajienaa ar telteeshanu diemzheel neaizgaajaam. Pa daljai taapeec, ka it kaa gribeejaas, bet tas tomeer nebija celjojuma meerkjis, tikai pieturas punkts. Tur ir konkreeti jaagatavojaas un vislabaak iet ar kaadu, kas paziist bush. Smuks un aizraujoshs, bet arii makten biistams ir tas mezhs. Kaa reizi paaris dienas pirms mums kaut kaads celjinieks tur bija nokliidis un nobeidzies, un tas notiek regulaari. Pa daljai negaajaam arii taapeec, ka joprojaam bijaam radikaalas laika joslu mainjas iespaidaa un liidz ar to energjijas kraajumi meedza bez briidinaajuma izbeigties arii nepiemeerotos briizhos.
Nakshnjojaam legjendaaraa vietaa, saucaas Hydro Majestic. Viesniica - kuurorts, kas pilna ar aizgaajushu laiku burviibu. Nu varbuut drusku liidziigi kaa muusu Kjemeri kaut kad ljoti sen atpakalj. Shiis vietas ziedu laikos taadi kaa mees droshvien netiktu pat pa atsleegcaurumu paluureet, kaa aristokraatija atpuushas. Bet taa arii ir burviigo aizgaajusho laiku burviigaakaa iipashiiba - ka vinji ir aizgaajushi.