žagatiņa
man nereālāko prieku sagādā pirkt dāvanas. man patīk saimņot, saskaņot un piemeklēt kartiņu. patīk savām rokām siet lentītes, tīt dāvanas čaukstīgos papīros un visvairāk brīdis, kad iztēlojos tā cilvēka seju, kuram dāvināšu.
būtu vairāk naudas, biežak dotu mazus, mīļus niekus. es zinu, ka tās ir tikai lietas un man mazliet jāuzmanās ar to lietu kultu dzīvē, jo ir tendence dzīvot dārgāk kā varu pacelt, bet vārdiem, protams, ir nozīme, taču ziemassvētku lampiņas, orhideja vai gada plānotājs liek atcerēties par to cilvēku katru reizi, kad uz to lietu paskaties.

meklējot dāvanas, vienmēr nopriecājos, ka lai arī maz, bet ir tādas vietas, kurās var atrast tiešām kvalitatīvas latviešu ražotas lietas, kartiņas, apģērbu arī tādu, kuru varu atļauties kādam uzdāvināt. labi, ka ķīna un krievija nav okupējusi visus rīgas veikaliņus.
istaba, pērle, mazie ziemassvētku veikaliņi, tirdziņi, 4 vēji, niceplace smukās lietas utt. vienmēr patīkami tur iegriezties.


skanēja satellites lv un atcerējos labu dabu.
latvijas kvalitātes zīmes ikdienā.