superego refleksijas

viens dzīvespatiess un daudziem zināms citāts...Tā mazais princis pieradināja lapsu, un , kad tuvojās šķiršanās stunda, lapsa sacīja:

- Es raudāšu.

- Tā ir tava vaina, - iebilda mazais princis, - es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu...

- Protams, sacīja lapsa.

- Bet tu taču raudāsi! - teica mazais princis.

- Bez šaubām, - atteica lapsa.

- Tad jau tu neko neiegūsi!

- Es iegūstu gan, - sacīja lapsa, - atceries zeltainos kviešus.

Pēc tam viņa piebilda:

- Ej apraudzīt rozes! Tu sapratīsi, ka tavējā ir vienīgā visā pasaulē. Tu atnāksi no manis ardievoties, un es tev atklāšu kādu noslēpumu.

Mazais princis devās apskatīt rozes.

- Jūs nemaz nelīdzināties manai rozei, jūs vēl neesat nekas, - viņš tām teica. - Neviens jūs nav pieradinājis, un arī jūs neesat nevienu pieradinājušas. Jūs esat tādas pašas, kāda bija mana lapsa. Tā bija līdzīga simtiem tūkstošiem citu. Bet es padarīju viņu par savu draugu, un tagad viņa man ir vienīgā pasaulē.

Un rozes jutās ļoti neērti.

- Jūs esat skaistas, bet tukšas, - vēl viņš tām sacīja.

- Jūsu dēļ nevar mirt. Protams, arī mana roze vienkāršam garāmgājējam var likties līdzīga jums. Bet viņa viena pati ir nozīmīgāka par jums visām, jo tieši viņu es laistīju. Tieši viņu es apsedzu ar stikla kupolu. TIeši viņu es aizsargāju no vēja. Tieši viņas dēļ es nogalināju kāpurus(izņemot divus, trīs, lai būtu tauriņi). Es klausījos, kā viņa gaudās vai lielijās, es dzirdēju pat to, kā viņa klusēja. Jo viņa ir mana roze.

Tad mazais princis atgriezās pie lapsas.

- Ardievu, - viņš teica.

- Ardievu, - sacīja lapsa. - Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.

- Būtiskais nav acīm saredzams, - atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.

- Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu.

- Tieši tas laiks, ko es veltīju savai rozei... - atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.

- Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, - sacīja lapsa, - bet tev nevajag to aizmirst. Tev jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis. Tev jāatbild par savu rozi...

- Man jāatbild par savu rozi.. - atkārtoja maizais princis, lai paturētu atmiņā.

(Antuāns De Sent-Ekziperī)