Gribētos kādu rītu pamosties un būt par kādu konkrētu cilvēku. Par kādu ar vakardienām un rītdienām, cēloņiem un sekām. Man jau ļoti sen šķiet, ka man vairs nav seku. Es esmu komā guļošas personības ķermenis. Es funkcionēju. Man vēnās plūst bezgalīgas, neko neizsakošas pelēkās ikdienas, mats matā līdzīgas viena otrai. Neskaitāmi vieni un tie paši gadalaiki pārsūcas viens otrā. Es neiemīlos. Neskumstu. Es pļauju zāli un stādu puķes. Un skatos Fringe. Viss, ko es daru, ir caurspīdīgs.