sise


1. Marts 2007

gribu @ 18:45

pieshkjiriet man 3 dienas vienatnee. pilniigaa vienatnee. man vairs nav speeka. es pati iisti nezinu ko veelos, un arii tu to nezini. varbuut vnk atkal jaapeld kaa man visi tik izmisiigi staasta, bet es taa nevaru. man vnk kaitina tas, ka neko nespeejam izrunaat, tas ka satiekot viens otru aizmirstam par visu kas neizrunaats. juus teiksiet - kam vajadziiga izrunaashanaas, ja viss ir labi, bet nekas nav labi. viss ir paaraak taalu no "labi"..tikai striidi un ciinja pashai ar sevi un savu raksturu.

 

Comments

 
From:[info]forget_me_not
Date: 1. Marts 2007 - 19:37
(Link)
Uzmundrinājumam - spēks drīz atkal būs atpakaļ.

Galvenais, ka ir vismaz viens, kurš neaizmirst, respektīvi, šajā gadījumā tu. Tātad tu vari viņus saraustīt un uzsāktsarunu, pateikt visu, kas nav izrunāts un kas tev uz sirds.

Izrunāšanās procesam ir sava burvība. Tā es ar divām draudzenēm runājām līdz četriem no rīta. Neiztikām bez asarām, strīdiem, dusmām, aizvainojuma un visa pārējā. Nākamajā rītā šķita, ka ir sākusies jauna dzīve.

sise