| |
| 14. Okt 2004 @ 17:17  |
|---|
visu dienu darbā jādomā par miljonāriem Latvijā...lasu pētījumu par to, cik viņi jūtas nelaimīgi...žēl nabadziņu
un to, ka man jau nekas nepieder, es sapratu vakar, un arī to, ka baidīties nav no kā,
tāpēc var smieties :) |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/138296/776) |
| From: | sin |
| Date: |
14. Oktobris 2004 - 17:28 |
|
|
|
|
(Link) |
|
smieties, liiksmot ..skumt vai sajukt praataa.. vienalga ... vienalga..
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/29450/3511) |
| From: | magda |
| Date: |
14. Oktobris 2004 - 20:01 |
|
|
Re: :)
|
(Link) |
|
Vot atgādināji. Nu kāpēc? Kāpēc? Pilnīgi dažādas pasaules. Nē, es ne jau par to, lai VISIEM būtu labi. Es par to, ka ir stulbi. Ir stulbi redzēt, kā bērni cieš. Mazi. Ar maigām acī, baltiem matiem. B..., tulīt uznāks pinkšķis. Ja varētu, es tos visus bērnus, nu tos visus mazos, foršos puišeļus un sīkās fidas - vot, prom uz paradīzi. Tā vienkārši. NF viņiem te pa zemi mocīties. Saņemt spērienus, netikt uz skolu, skraidīt caurās zandalēs ar nosalušiem pirksiem. Klausīties cilvēku nievas un uzklausīt žēlabainu ai un vai. B... Nu a NF bērniem jācieš tajā visā. Sorry, bet tā man ir hiper sāpīga tēma (tu gan te tā TIEŠI par to neko neteici). Bet man NEVAJAG tieši. Pārāk sensitīva. PĀRĀK ar vaļējiem nerviem. Bez ādās.
banāli un patiesi. patiesi banāli
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | maya |
| Date: |
14. Oktobris 2004 - 18:25 |
|
|
|
|
(Link) |
|
man te bija viens teksts par to agrāk ...par banalitāti...tikai zini, tā vairs nav nekāds arguments...sen, jau ļoti sen gandrīz viss ir kļuvis ārpus īstuma un patiesības stāvošs
o, gribētos redzēt. bet man kā dieva sunītim © teeja liekas - īsta banalitāte tāpat kā īsta bezgaumība nav ārpusē
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | maya |
| Date: |
14. Oktobris 2004 - 21:32 |
|
|
tas texts nekas nopietns, lai gan simptomatisks
|
(Link) |
|
un ko man darīt ar to taureni, kurš atlido savā krāsainajā banalitātē izklāj zilo krāsu ar spārnu otām uz brūnā krēsla savā jūgendiskajā banalitātē ar snuķi urbjas laika plaisās taustās, mulst savas neziņas skābajā banalitātē paralizē jebkurus vārdus un metaforas kā salipušas skudras izlijuša vīna banalitātē neredz galdu ar vakardienas dzīru pleķiem lipīgiem kā mušpapīriem sīku nāvju banalitātē neliekas ne zinis par mūsu klusēšanu kā gruzdošu līķi sarunas krastos un izmisuma banalitātē un ko man darīt ar to taureni, kuru pieminēt nozīmē iekrist bezspēka banalitātē un ko man darīt
(ā, un zini, kas jocīgi man liekas, ka banalitāte nevar nebūt īsta. ja tā ir banalitāte, tad pati īstākā un kā tādai tai ir VISAS tiesības pastāvēt un būt ārpus laba un ļauna :)) )
|
|
|
Re: tas texts nekas nopietns, lai gan simptomatisks
|
(Link) |
|
vienā lineāla galā vienmēr būs banalitāte un otrā oriģinalitāte. hau. esmu runājis
smuks dzejolis
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | maya |
| Date: |
14. Oktobris 2004 - 22:40 |
|
|
Re: tas texts nekas nopietns, lai gan simptomatisks
|
(Link) |
|
nu...atgriežoties pie Tava pirmā komenta..domāju, ka patiesība var atļauties nebūt oriģināla..
bet Tu labi runā :)
hihi - "man nekas nepieder"..;)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | maya |
| Date: |
14. Oktobris 2004 - 19:12 |
|
|
|
|
(Link) |
|
ko HiHi???
kas ta mayai var piederēt :P?
blīvais barankas caurums piem. ;))
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |