| |
[Jun. 5th, 2024|08:36 pm] |
"The trick time plays is to lull us into the belief that everything lasts forever, and although nothing does, we continue, inside our dream."
es gribu izlasīt visu to grāmatu.
un vēl Paul Lynch "Prophet Song". tur kaut kas tāds bija, aiz kā toreiz pavirši pāršķirstot aizķēros.
un būtībā gandrīz visu, ko savā instagramā piemin Liina Bachmann. es nezinu nevienu citu cilvēku, ar kuru man tik ļoti sakristu grāmatu gaume.
visu dienu sāp mugura, un es pat nezinu, vai vairāk kustoties jeb nedarot neko. visu laiku gribas mest kaķa kūkumu.
reizēm mani māc klusas aizdomas, ka mani ir atradusi apātija - tā pati pelēkā, parastā, visaptverošā apātija, kas ir un paliek otram cilvēkam neizstāstāma.
izņēmums varbūt ir kaut kādi tādi atsevišķi brīži.
piemēram, pagājušonakt, kad miegā laižoties pēkšņi šķita, ka neesmu te viena.
likās, ka kāds pārslidina īkšķi pāri manai apakšlūpai.
pielecu gultā sēdus.
pārstaigāju visas istabas.
nebija te neviena.
teicu sev - guli, jau tūlīt būs jāceļas.
un iemigu tikai tad, kad biju pārvilkusi segu pāri galvai. |
|
|
