Trolejbuss pārlādēts, sieviete/tante/smalka vecene sēž savā kažokā un uztraucas vienīgi par savu platmali. Viņas laime būtu, ja cilvēki ieturēti no viņas vismaz metru distanci, tādējādi izslēdzot briesmas, ka kāds varētu aiztikt viņas sasodīto platmali. Neskatoties uz to konduktorei ir labs garīgais, un viņa ik pa laikam atnāk pie videjām durvīm ar frāzi: "Nu, varbūt nopirksiet vēl kādu biļetīti? Pērciet, pērciet biļetītes fiksi! Ko jūs man tās kartiņas rādiet, vai tad neviens nevēlas vairs biļetītes pirkt???" Un vēl man kompāniju sastāda tik tiešām briesmīga paskata cilvēks (atvainojos par necilvēcību, bet TĀS PŪTES!!!!!!!), kurš konduktorei nievājošā balsī cenšas ieskaidrot, ka viņam pie kājas ka viņš, stāvot durvīs, bloķē kustību iekšā un ārā no trolejbusa, viņam kājās vēl esot zeķes, kurpes un bikses (paldies dievam nesāka vēl pieminēt apakšbikses) un kas par to?

Bija interesanti