brunhilde - Teksts, kas iedvesmo

“Tā vai cita iemesla dēļ cilvēks meklē brīnumu un, lai to radītu, ir gatavs brist pa asinīm. Viņš ir gatavs samaitāt sevi ar idejām, kļūt gandrīz vai par ēnu, lai tikai kaut uz sekundi varētu aizvērt acis un neredzēt riebīgo īstenību. Tiek paciests viss – negods, pazemojums, nabadzība, karš, noziegums, ennui – ticībā, ka tūlīt, tūlīt kaut kas notiks, notiks brīnums, kas dzīvi padarīs panesamu. (..) Un tā nu es domāju, kāds brīnums tas būtu, ja šis brīnums, par kuru cilvēks pastāvīgi sapņo, izrādītos ne vairāk un ne mazāk kā tie divi milzīgie renkuļi, kurus uzticīgais māceklis iekakāja bidet. Ja pēdējā brīdī, kad banketa galds jau klāts un nošķind šķīvji, pēkšņi un bez jebkāda brīdinājuma parādītos sudraba paplāte un uz tās pat aklais redzētu ne vairāk un ne mazāk kā divus milzīgus sūdu kunkuļus. Esmu pārliecināts, ka tas būtu brīnumaināk par visu, uz ko cilvēks cerējis.” (Henrijs Millers “Vēža trops”)

Ja nebūtu tik garš, varētu teikt, ka šis ir mans dzīves moto.