Pārlasīju netīšām šo to un sāku domāt.
-Vairs ne tuvu tam nav,ir tikai kaut kas.
Laika gaitā mēs viens otru atsijājam,tikai pašiem vien zināmu iemeslu dēļ.
Kādam kāds palicis par garlaicīgu,kādam-vairs neiederas dzīves ritmā,vēl kādam-par prastu..
Smieklīgi,taču nejūtos tuva vairs pusei no Jums.Vai tiešām ir tik maz par ko papļāpāt,kur aiziet kopā?
Visam nav jābūt glauni.Galvenais,ka kopā.
Arvien biežāk nonāku pie fakta,ka tas,kas iegūts jaunībā,arī ir tas pamats.
Un lai arī cik daudzi neies un neiet cauri mūsu dzīvēm,visvairāk rūpēs tie,ko pazīstam jau sen,sen.