Vakar iegadajos bileti majup celam... tada divaina sajuta, ejot majas iestajas lugsanu stunda un moseja man blakus sauca uz lugsanam. Zinaju, ka man pietruks sis vietas, vairak ka likas agrak. Tagad tada nolemtibas sajuta nedaudz, jo zinu, ka es seit nedzivoju, es dzivoju Latvija un si vieta bus man japamat, lai gan iespejams seit es jutos vairak majas kaa Latvija. Esmu pieradusi pie saviem puikam un Moras emocionalajam lekmem, esmu pieradusi klanities un but laipna un no sirds nevis izliekoties.

Un man patik smaidit, tapat vien, bez iemesla...

Par to, ka bus majas, man labak laikam nedomat, negribas, vel ne