THE BLOG - Jupiter's cock

vakar pabeidzu skatīties pirmo un vienīgo Spartacus: Blood and Sand sezonu. tas ir viens no tiem seriāliem, kuru pilots ir sliktāks par pārējo saturu, un, lai arī šis pārējais saturs bija visai pasekls, es to ļoti izbaudīju. pat neņemot vērā tādas pievelkošas lietas kā pliki gladiatoru locekļi, vergu sieviešu krūtis, asins strūklakas no kakliem un orģijas praktiski katrā kadrā (disklaimerī rakstīts, ka viss tas ir tapēc, lai panāktu lielāku reālismu atbilstoši tam laikmetam), šim seriālam ir vēl viena forša lieta - valoda. visi varoņi runā bezmaz dzejā, bet tas tik organiski saskan ar attēloto dzīvesveidu, ka tu pilnīgi spēj pieņemt, ka moš tajā laikā tā runāja pat vergi. itin bieži šī dzejiskā valoda ir atsvaidzināta ar dažiem asumiem, like, when I finally hand endured enough and was thriving in the grace of the gods and their accolades, they saw it fit to JAM A COCK IN MY ARSE!

šim seriālam ir trīs režisori, katrs ir taisījis pa 3 sērijām, un 10to sēriju laikam visi kopā. vienam no režisoriem ļoti tuvas šķiet "300" speed-rampotās kaujas un SMAGI specefekti, so viņš arī ar to piepilda savas sērijas, kamēr abi pārējie ir normāli džeki un vairāk aizraujas ar seksu, romas politiku un intrigām starp varoņiem, izmantojot tikai nemanāmus specefektus. šķiet, ka visu režisoru sērijas ir pietiekami labi izretinātas, lai cilvēki varētu izbaudīt gan cīņas, gan seksu, gan intrigas.

all in all I enjoyed these series.