nepatika man tas,kas notika šodien...
sākot jau ar to,ka brauciens līdz lēdurgai bija garšs,radi, kas svecinās un bučojas, nav redzēti jau gadus 10mit...nē, es neraudāju...vienīgi brīdi, kad redzēju tēti notraucam asaru..jā, tas ir sāpīgi redzēt vecākus raudam...bet nē, es neraudāšu tikai tādēļ, kas tas ir mans pienākums - apraudāt aizgājēju..
lai arī šonedēļ jutos kā no laivas izmesta, turējos braši un ar sevi lepojos...
sākot jau ar to,ka brauciens līdz lēdurgai bija garšs,radi, kas svecinās un bučojas, nav redzēti jau gadus 10mit...nē, es neraudāju...vienīgi brīdi, kad redzēju tēti notraucam asaru..jā, tas ir sāpīgi redzēt vecākus raudam...bet nē, es neraudāšu tikai tādēļ, kas tas ir mans pienākums - apraudāt aizgājēju..
lai arī šonedēļ jutos kā no laivas izmesta, turējos braši un ar sevi lepojos...