čīkstuļa pieraksti

dažreiz sakaunos par savu prasto dienasgrāmatu.
palasot citu blogus, tā vien liekas, ka lielākā daļa nopietni piestrādā pie saviem ierakstiem, uztver klab`u kā publicēšanās iespēju. ar domu, ka kāds lasīs un ar domu, ka kāds varētu arī ko komentēt.
es gan kaut kā nevaru saņemties rakstīt, un tad vēl pārlasīt un pārdomāt to, ko uzrakstīju, un vēl labot. rakstu mirkļa iespaidos, kad iedomājos, o, šito gan varētu ieklabot.
hm.

p.s. milzu prieks par pļaviņu/samoilovu!