| |
[Jul. 29th, 2004|05:43 pm] |
Man ačeles veras ciet.
Mazumiņš jau atlūza, vienkārši iekrita uz deguna dīvānā, tagad laiž tur burbuļus spilvenā un urkš, bet citādi neizrāda nekāds dzīvības zīmes.
Aiznesu puisim uz veikalu naudiņu par vakardienas labajiem darbiem. Viņš kaut kā ļoti sapriecājās, laikam bija domājis, ka neatnākšu;) Un novēlēja izdošanos. Nez, kādu? |
|
|
