Lauru diena
« previous entry | next entry »
Apr. 18th, 2009 | 11:34 pm
šorīt iedomājos, vai tik šī nav diena, kad sakārtot portfolio, padomāt par Meksiku un vispār par to, kā dzīvot tālāk. Bet ja cilvēkam vairākas labākās draudzenes ir Lauras, tad tādi plāni ir utopiski, tāpēc vienkārši tos aizmirsu un devos uz spici pirkt viņām dāvanas.
Pleskodāles kapiem nesanāca tā vienkārši iziet cauri, jo nācās pastāvēt gan pie Fajerābendu dzimtas kapa, gan pie mātes Aleksanderes melnā mauzoleja, kur tieši vizitēja melnīgsnējā famīlija (centos pārāk neblenzt, bet tur tiešām bija ko redzēt).
Kad beidzot tiku līdz Spicei, trāpījos tieši lauku labumu tirdziņā. Palūdzu pagaršot asinsdesu un, kamēr to apcerīgi tiesāju, man garām pagāja Boriss Grebenšķikovs ar kādu dāmu Burberry mētelī. Nobrīnījos, tomēr neatradu šajā notikumā neko zīmīgu, vien nospriedu, ka tā asinsdesa ir pārāk mazasinīga.
Tad satiku Kaķi un mēs gājām uz tirgu caur caururbjoši spilgto gaismu, smilšu vētrām un pērno lapu virpuļiem. Kādai sievietei nopūta cepuri un viņa skrēja tai pakaļ, rokas vicinādama un kliegdama mašīnām "apstājies, apstājies!", un tās apstājās ar. Āgenskalns ir Rīgas Palermo Viejo - tur vienmēr ir kāds logs, zem kura apstāties, sasaukt kādu jauku cilvēku un uzaicināties uz kafiju, ko mēs arī izdarījām.
Tirgū nopirkām dārzeņus un lapsas masku. Mājās visu sagatavojām ballītei, kura notika sveču gaismā, jo korķi bija aizgājuši pa gaisu, bet sētnieka nebija mājās. Bet tas nekas, jo tik un tā izdejojāmies un bija jautri. Nu tāda patīkama dieniņa.
Pleskodāles kapiem nesanāca tā vienkārši iziet cauri, jo nācās pastāvēt gan pie Fajerābendu dzimtas kapa, gan pie mātes Aleksanderes melnā mauzoleja, kur tieši vizitēja melnīgsnējā famīlija (centos pārāk neblenzt, bet tur tiešām bija ko redzēt).
Kad beidzot tiku līdz Spicei, trāpījos tieši lauku labumu tirdziņā. Palūdzu pagaršot asinsdesu un, kamēr to apcerīgi tiesāju, man garām pagāja Boriss Grebenšķikovs ar kādu dāmu Burberry mētelī. Nobrīnījos, tomēr neatradu šajā notikumā neko zīmīgu, vien nospriedu, ka tā asinsdesa ir pārāk mazasinīga.
Tad satiku Kaķi un mēs gājām uz tirgu caur caururbjoši spilgto gaismu, smilšu vētrām un pērno lapu virpuļiem. Kādai sievietei nopūta cepuri un viņa skrēja tai pakaļ, rokas vicinādama un kliegdama mašīnām "apstājies, apstājies!", un tās apstājās ar. Āgenskalns ir Rīgas Palermo Viejo - tur vienmēr ir kāds logs, zem kura apstāties, sasaukt kādu jauku cilvēku un uzaicināties uz kafiju, ko mēs arī izdarījām.
Tirgū nopirkām dārzeņus un lapsas masku. Mājās visu sagatavojām ballītei, kura notika sveču gaismā, jo korķi bija aizgājuši pa gaisu, bet sētnieka nebija mājās. Bet tas nekas, jo tik un tā izdejojāmies un bija jautri. Nu tāda patīkama dieniņa.