es nez, vēl pirms kādiem gadiem trīs es visiem stāstīju, ka precēšu islandiešu zvejnieku, dzīvošu tur ūdeņmalā, mūsu baļķu mājā dipēs vismaz pieci mazu kāju pāri, vietējā ciema skolā mācīšu bērniem lasīt, vakarā gaidīšu savu pēc zivīm un sāls smaržojošo vīru mājās, un uztraukšos par viņu, iedomājoties, ka viņš savā ar roņādu apvilktajā laivelē met kūleņus ledainajā ūdenī (biju videsvēstīs ko tādu redzējusi).
hehe, tur ārā šodien ir mana paradīze. ;)