biteback

redz kā ir. gribi kā labāk bet nesanāk. sen nav klavietuurai šādā veidā pirksti likti klāt. saprotams tas cik daudz pārdomāts un cik daudz patiesības un taisnības tajā visā ir. acis tādas puspampušas pēdējās dienas. tik dikti pieradusi esmu pie tā kā ir visu laiku ka jau trīs dienas esot viena.. nu ne jau viena.. bet bez vinja juutos diezgan skumīgi.
arī citi cilvēki man nekādu dižu prieku nespēj dot. drīzāk man varbūt jāiemācās vairāk ņemt pretī. sp'tiiga es esmu. nekad neskriešu pakaļ nevienam lai vai cik vinjam gadu. bet jā reizēm turēšu mēli sakostu un skriešu kā mazais ezīts. kā tad lai savādāk izdara. pareizi jau vinjs saka k'a 40 gadīgu civēku nav jēgas mainīt. .. nevis nav jēgas bet neizmainiisi.. kāds viņš ir tāds ir un arī tāds būtu jāpieņem.. taču jauniešu maksimālisms vai dumpiskums vai kā vinju tur sauc.. kas traucē tik vienkārši tādiem cilvēkiem pakļauties un liist dirsinjaa..
šādās dienās saprotu kas tiešām man ir dārgs un kas nav. .saprotu arī lietas kuras nekad vēl nebiju iedomājusies.. viss ir daudz savādāk. visur ir jauzmanās un visur nevari būt atveertsun paties.. vēl nepatikšanaas iekulsies. jāredz situācija.. jānovēro kuriem vari un kuriem nevari kaut ko teikt.. kuriem melot un kuriem ne.. un tad vēl jauzmanās ..nevar zināt kurš tavu naivo teikumu pārvērtiis par veselu drāmu.

uuu. patīk lasīt grāmatas.