![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Esmu, nu esmu es ļoti ļoti mainijies -
Biju es mierīgs, kluss pat flegmatisks... cītīgi staigāju uz skolu, darbu un citur, kur vien vajadzēja, īpaši necentos tusēties riņķī, bet tad pienāca 2007. gada Maijs... ielecu tur, kur esmu tagad - interneta sabiedrībā... viens konkrēts cilvēks ievilka mani diezgan dziļi viņā... ārā pat īpaši joprojām negribas līst... Tas bija visai interesants laiks (2007. gada vasara) - daudz interesantu pasākumu, daudz jauna cilvēkam, kas līdz tam neko īpaši pasācis nebija...
Tā nu es ar iedalītu šo pirmo laiku līdz 2007. gada Rudenim, kad ar šo cilvēku vairs nesapratāmies tā kā agrāk un redz es izrādijos ļauns un slikts utt... par šo laiku cenšos vairs nedomāt un iespējams arī tāpēc ar neatceros vairs detalizēti...
Sliktākais laiks pēdējā gadā sekoja pēc tam... lai gan arī gluži tā teikt nevarētu, jo nav sliktuma bez labuma... 3 mēneši sākot kaut kur no Oktobra Novembra... kā piektdiena tā jātusē... Essential, Nautilus, Coyoty Fly, Sarkans... alko... slikti... līdz... viss sāka apnikt... Decembrī savācos mazliet, bet vienalga pa retam parādijos Essential un tāmlīdzīgās vietās... pēdējoreiz biju 21. janvārī!!! Centīšos neiet, lai gan uz Essential KnockOut iešu šosestdien :) Bet tas jau ir kas cits... draugi paši atradās, lai gan tie tik uzdodas par draugiem, vismaz kaut uz brīdi jutos kaut kur iesaistīts un varēju teikt: "Jā, esmu tur!", tobrīd tā bija mana vieta, bet tagad es ceru, ka tā vairs nebūs mana vieta...
Nāca jauns gads... jaunas idejas, darbs, darbs... kaut kā tas viss nonāca līdz tam, ka 2007. gada vasaras vienam tusiņam Berģos iepazītais cilvēks (Evija) redzēja vienā no pēdējām reizēm, kad devos tusēties, ka izeju no MicRec bāra pēc karokes, izrādijās, ka viņa ir baigā karokiste... pēc pāris nedēļām zvans - "čau, nevēlies nākt padziedāt karokē, cik atceros, tad tu ar tur apgrozies" :) Artūram 2 reiz nav jāsaka... un tā nu karokes kļuva par manu lielāko dopingu šajā pēdējā laikā līdz vasaras sākumam...
Bet turpinājums... ir jau pārāk nesens, lai es uz to spētu atskatīties bez emocijām...
Pamatā gribu skatīties tik uz nākotni, bet nezinu kur tieši un pagaidām centīšos saprast ko es pats no dzīves gribu, jo kā nekā tikko esmu izlaidumu nosvinējis - no skolas ārā ticis, pametis darbu... vienvārd sakot - ir par ko padomāt!
Secinājums - Pilnīgs pretpols !!!
Biju es mierīgs, kluss pat flegmatisks... cītīgi staigāju uz skolu, darbu un citur, kur vien vajadzēja, īpaši necentos tusēties riņķī, bet tad pienāca 2007. gada Maijs... ielecu tur, kur esmu tagad - interneta sabiedrībā... viens konkrēts cilvēks ievilka mani diezgan dziļi viņā... ārā pat īpaši joprojām negribas līst... Tas bija visai interesants laiks (2007. gada vasara) - daudz interesantu pasākumu, daudz jauna cilvēkam, kas līdz tam neko īpaši pasācis nebija...
Tā nu es ar iedalītu šo pirmo laiku līdz 2007. gada Rudenim, kad ar šo cilvēku vairs nesapratāmies tā kā agrāk un redz es izrādijos ļauns un slikts utt... par šo laiku cenšos vairs nedomāt un iespējams arī tāpēc ar neatceros vairs detalizēti...
Sliktākais laiks pēdējā gadā sekoja pēc tam... lai gan arī gluži tā teikt nevarētu, jo nav sliktuma bez labuma... 3 mēneši sākot kaut kur no Oktobra Novembra... kā piektdiena tā jātusē... Essential, Nautilus, Coyoty Fly, Sarkans... alko... slikti... līdz... viss sāka apnikt... Decembrī savācos mazliet, bet vienalga pa retam parādijos Essential un tāmlīdzīgās vietās... pēdējoreiz biju 21. janvārī!!! Centīšos neiet, lai gan uz Essential KnockOut iešu šosestdien :) Bet tas jau ir kas cits... draugi paši atradās, lai gan tie tik uzdodas par draugiem, vismaz kaut uz brīdi jutos kaut kur iesaistīts un varēju teikt: "Jā, esmu tur!", tobrīd tā bija mana vieta, bet tagad es ceru, ka tā vairs nebūs mana vieta...
Nāca jauns gads... jaunas idejas, darbs, darbs... kaut kā tas viss nonāca līdz tam, ka 2007. gada vasaras vienam tusiņam Berģos iepazītais cilvēks (Evija) redzēja vienā no pēdējām reizēm, kad devos tusēties, ka izeju no MicRec bāra pēc karokes, izrādijās, ka viņa ir baigā karokiste... pēc pāris nedēļām zvans - "čau, nevēlies nākt padziedāt karokē, cik atceros, tad tu ar tur apgrozies" :) Artūram 2 reiz nav jāsaka... un tā nu karokes kļuva par manu lielāko dopingu šajā pēdējā laikā līdz vasaras sākumam...
Bet turpinājums... ir jau pārāk nesens, lai es uz to spētu atskatīties bez emocijām...
Pamatā gribu skatīties tik uz nākotni, bet nezinu kur tieši un pagaidām centīšos saprast ko es pats no dzīves gribu, jo kā nekā tikko esmu izlaidumu nosvinējis - no skolas ārā ticis, pametis darbu... vienvārd sakot - ir par ko padomāt!
Secinājums - Pilnīgs pretpols !!!