|
[Dec. 17th, 2013|03:39 pm] |
Nesanāk iegrimt, ļauties, izbaudīt pirmssvētku prieku, jo visu laiku jādomā par tiem, kam šie svētki būs ar melnu plīvuru pāri. Un, iespējams, ka tas tāpēc, ka pašai ir mežonīgi bail, ka kaut kas tāds varētu notikt ar mums tuvajiem. Un nekādi neizdodas no šī atkratīties. Jo šķiet, ja aizmirsīšos un sākšu izbaudīt, kāds noteikti iespļaus sejā, kaut ko atņemot. (tāpat kā iespļāva to 54 cilvēku tuviniekiem)
vajadzēja šito izrunāt uz āru. |
|
|
Comments: |
| From: | savanna |
Date: | December 18th, 2013 - 11:51 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, un ir arī tas mirklis, kad saproti, ka daudzi gadi tā aizvadīti baidoties un izbaudot tikai pa pusei, un neraugoties uz to, kāds var visu atņemt. Un tad atmiņās paliek vien tie daudzie "pa pusei" un "ne līdz galam". | |