Viduszemes hronikas

Šodien visa Pekina slīgst smogā. Viss pelēks un gaiss kairina kaklu. Turklāt, šodien ir vēsi. Garajās biksēs, topiņā ar jaciņu ir ok, bet novelkot jaku tagad mājās parādās zosāda.

Lai tiktu pie visiem vajadzīgajiem dokumentiem, jāiziet medicīniskā pārbaude (būtībā jāapstiprina dzimtenē izietās medicīniskās pārbaudes rezultāti, bet reāli viņiem nekas neder, tāpēc jāiet pa jaunu) un līdz vietai, kur to var izdarīt ir jābrauc aptuveni divas stundas (gandrīz citā pilsētā, bet tomēr pašā Pekinas nomalē). Pirms tam nedrīkst ēst, jo taisa ultrasonogrāfiju vēdera dobumam (JO?) un asins analīzes. Interesanta pieredze - maksā tikpat, ja ne vairāk kā Latvijā (rentgens + kardigroamma + ultrasonogrāfija + asinsanalīzes = 605 juaņas, kuras, par laimi, universitāte atmaksā), bet attieksme... :D Kā pa konveijeru. Meitene, kas bija līdzi mani un poļu valodas pasniedzēju pavadīt, teica, ka Ķīnā visu šito neuztver nopietni. Tāda sajūta bija, jā. Visam vajadzēja apmēram 1/2 h. Vismaz strādā viņi ar cimdiem un adatas sterilas un tādā garā. Rentgens gan bija tāds interesants - visus rentgena gribētājus izdzina ārā un krūškurvja rentgenu taisīja busiņā. :D Pat ne tik lielā kā donoru centra asins nodošanas busi, bet kā Latvijas Pasta kurjeru busiņš apmēram.
Tagad gan viss ir laimīgi beidzies, jāaizstiepj uz biroju kvīts par medicīniskajiem izdevumiem un jāturpina prezentācija (bet slinkums, kā jau labi to var nojaust). Vēl vajadzētu arī veikalu, jo ir palicis tikai viens banāns un tūlīt nebūs brokastu pārslu. Uni pilsētiņas ietvaros esošais veikaliņš man nepatīk - pārbāzts un dārgs.

Eh, labi, ka arī rīt tikai viena nodarbība. :)