Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Nov. 4th, 2016 06:46 pm

kad rudais kaķis atnāca sūdzēties, ka mazie kretīniņi izrijuši visu viņa paiku, paņēmu viņu rokās, iebāzu degunu aukstā kažokā un sajutu spēju nostalģiju pēc ziemas, ko nepieredzēšu. bridām abi pa sniegu, māja spīdēja no iekšpuses tā, it kā tā būtu īsta, silta māja. tāda, kur svinēt ziemassvētkus un kur atgriezties. droši vien nogurums. jo nav jau šaubu, ka jādodas. bet aizvien mazāk šaubu, ka nav jāātgriežas. tai sniegā pēkšņi man novecošana pirmo reizi dzīvē vairs nelikās tik briesmīga doma. nenovecošana likās krietni briesmīgāka. bet ne tagad, tagad nav jādomā. ir jāpakojas. jāpamostas parīzē. jābūt jaunai, pavisam jaunai.

3 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]dominika
Date:November 4th, 2016 - 07:38 pm
(Link)
"pēkšņi man novecošana pirmo reizi dzīvē vairs nelikās tik briesmīga doma. nenovecošana likās krietni briesmīgāka."

šī ir skaista un laba doma.
From:[info]ctulhu
Date:November 4th, 2016 - 09:53 pm
(Link)
kādā veidā nenovecošana var būt kaut kas slikts/briesmīgs?
From:[info]dominika
Date:November 5th, 2016 - 10:52 am
(Link)
man liekas, ka tā ir tāda iestrēgšana uz vietas, kas man liekas briesmīgi. bet tas ir tikai mans viedoklis, un es ļoti cenšos neuzspiest to citiem, lai gan reizēm sanāk. ļoti svarīgi, ka es "novecošanu" saprotu kā "pieaugšanu", "nobriešanu". manuprāt, ir pilnīgi iespējams nobriest, saglabājot arī, piemēram, ideālismu, kas nereti tiek uzskatīta par jaunībai piemītošu un pārejošu parādību. novecot nepieaugot gan būtu traki.