| Jan. 13th, 2007 02:26 pm Vakar pārnācu no pastaigas kopā ar Kristīni un iekritu gultā skatoties greizos spoguļus. Pēc brītiņa pārslēdzu televīzoru un paskatījos Zadornovu un tad vēl reiz pārslēdzu un paliku sēžot.
Mamma: Ko tu tur atradi?
Es: Paskaties.
Mamma: Nu jā tu jau viņu dzīvu nekad neesi redzējusi
Es: Nu kā es varēju, ja viņš miris pirms vairāk nekā 30 gadiem.
Mamma: Nu tad paskaties gan. Mironovs ir to vērts.
Un es sēdēju ar vaļā mutīti un skatījos to ko nekad dzīvē nebiju redzējusi un diez vai kādreiz arī redzēšu.
Vēlāk pārslēdzu uz greizajiem spoguļiem un pēc tiem sirsniņa sastinga. Četros no rīta rādīs seriālu Viltnieki. Lieki teikt, ka tā ir mana bērnība Rodžers Mūrs un Tonijs Kērtis. Divi apburošākie Viltnieki. Sapumpēju sev iekšā kafiju un apsēdos gaidīt. Pa starpai noskatījos filmu par Elizabeti 1. un tad vēl kaut kādu un tad jau pienāca kārotais brīdis, bet ak vilšanās. Izrādās, ka vairākiem seriāliem var būt vienāds nosaukums un tā vīlusies es pulkstens puspiecos aizgāju gulēt.
Pulkstens 11 mani modina māte. Pasūdzējos. Tā arī pasūdzējās, ka tā pat iekritusi pagājušajā piektdienā. Pažēloja un aizsūtīja taisnā ceļā no gultas pakaļ eļļai. Vismaz iedeva naudu.
Tagad mājās uz galda divas pudeles, sula, limonāde, torte un belaši kurus mamma uzcepusi. Un kāpēc gan? Es pat lamāties šodien ar māti nedrīkstu, jo izrādās, ka manai dārgajai māmiņai Inim ir dzimšanas diena.
Tagad sēžu un skatos itāļu koncertu kaut kādu un klausos Toto Kutunjo, kamēr vectēvs piedāvājas sākt pudeles vērt vaļā.
Uzdāvināju mammai Bulgakova meistars un margarita grāmatas tulkojumu, kurā izskaidrots ko dažādi notikumi nozīmē.
Ai apriebās rakstīt. :) Leave a comment    |
