Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2005-02-26 00:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Dzeršana (alkohols)
Viena man pazīstama meitene pastāstīja man par kādu izglītojošu projektu sakarā ar atkarību (no alkohola, narkotikām un tml.). Tas manī rosināja uz pārdomām par to, kāpēc cilvēkiem patīk dzert (neskaitot alkoholisma smagākās pakāpes, kur tiešām ir atkarība).

Ņemot vērā manu dzeršanas pieredzi (kautgan tikai dažas reizes vien dzerts eksperimenta pēc) un manus novērojumus dzeršanas tusiņos, nonācu līdz šādai domai:
Katram cilvēks ir prāts, tāpēc katrs ir gudrs. Bet ne katram ir laba iztēle. Iztēle baro prātu. Ja iztēle nav pietiekami laba, cilvēkam kļūst garlaicīgi. Cilvēks cenšas no garlaicības tikt vaļā.

Tikt vaļā no garlaicības var divos veidos:
- attīstot iztēli;
- degradējot prātu.
# Attīstīt iztēli var nodarbojoties ar mākslām (mūziku, dzeju, dejām, teātri, zīmēšanu, dizainu), kas palīdz fantazēt (izgudrot kautko nenokā), un ar zinātni, kas palīdz sapņot (izgudrot kautko no kautkā). Pie tam vēl formai nav nozīmes, tas ir, nav obligāti jāpierakstās kautkādos tur pulciņos, te var būt patstāvīgs.
# Degradēt prātu var fiziski (ar galvu pret sienu vai dūri) un ķīmiski (ar alkoholu, narkotikām un tml.). Nodegradējot prātu, visstulbākais joks liekas smieklīgs, visparastākais notikums liekas īpašs, tāpēc ir jautri.

Katrs cilvēks pats izvēlas sev veidu, kā tikt galā no garlaicības. Uzreiz rodas jautājums, vai var šos divus veidus apvienot, panākot dubultjautrību? Lai atbildēt uz šo jautājumu, jāņem vērā tas, ka iztēle arī ir atkarīga no smadzeņu darbības. Ja iztēle ir neliela, tad, ja tā aizskarta, tas neizraisa manāmas sekas, bet ja iztēle ir liela, tad tur ir ko aizskart un alkohols nosit to lejā kopā ar prātu. Kautgan vēl ir fakts, ka katrs cilvēks ir ar individuālu fizioloģiju, līdz ar to katram viens un tāds pats ķīmiskās vielas daudzums var ne/izraisīt dažādu efektu. Kautgan man vēl nav izdevies sastapt cilvēku, kurš būtu par sevi šādi apgalvojis, bet praksē, piedzēries būdams, uzvestos savādāk nekā pārējie.

Par iztēli un humora izjūtu atbild labā smadzeņu puslode. Droši vien tāpēc, melojot, zem labās auss ļipiņas izdalās vairāk sviedru nekā zem kreisās (šo izmanto melu detektoros). Bļāviens, pēc visa šī teksta drukāšanas man būs jāiet mazgāt labā auss! Tālāk. Ja kāds atrastu veidu, kā piedzirdīt tikai kreiso puslodi (lai iztēle saglabājas, bet rīcības apdomāšana nē), dzeršanas būtu daudz krutākas. Varbūt pat es sāktu dzert! Dzert alkoholu man nekad nav gribējies un mēģinājumos nekad nebija labas sajūtas. Es labprātāk paskatos kā ākstās pārējie, tad vienkārši iejūtos situācijā, un esmu tikpat atraisīts un jautrs. Jautrība gan pazūd tad, kad tā pazūd arī pārējiem – iejusties situācijā ir jābeidz tad, kad kāds sāk taisīties vemt.

Ko lai iesaka? Ja jūs nedzerat – diemžēl jums es nekā nevaru ieteikt, lūdzu piedodiet, nekā nevaru līdzēt. :-) Bet ja jūs dzerat, tad iesaku tā turpināt, lai es domātu, ka jūs šo te manu ieteikumu ievērojat – tad es jutīšos baigi lepns par sevi un kā autoritāte, hehe! :-)


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]semo
2005-02-26 16:22 (saite)
Nu vo laba ideja ko patentēt "piedzirdīt tikai kreiso puslodi" :))

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gentle
2005-02-27 12:08 (saite)
Atliek tikai izdomāt metodiku. Ar eksperimenta palīdzību, protams. Nodibināsim alkoholisma institūtu? :-)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]semo
2005-03-23 19:58 (saite)
Atradu vienu krutu teikumu :D

Alternatīvais alkohols - griešanās ap savu asi uz offisa krēslu - simptomi tie paši - paliek jautri, vēlāk reibst galva, vēl vēlāk - sūdīgi.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?