| ? |
[Mar. 4th, 2006|07:01 pm] |
| [ | mood |
| |  jealous | ] |
| [ | music |
| | Teddy Geiger-"For you i will" | ] |
Tagad man ir tik labs garīgais, ka pilnīgi pati brīnos...bet arī cik labs garīgais man būtu tik un tā liekas, ka kaut, kas pietrūkst...pats trakākais ir tas, ka es pati nezinu, kas man pietrūkst līdz pilnīgai dzīvei...vienmēr, lai arī cik laimīga es būtu tik un tā kaut, kas pietrūkst un tas izbojā visu prieku...
Varbūt tas ir draugu trūkums?vai cilvēku sapratnes trūkums?
Varbūt man ir lemts dzīvot ar domu, ka man dzīvē kaut, kas pietrūkst kaut vai tā nemaz nav....
Varbūt man vienkārši pietrūkst mīļuma?ja taa...kur tad, lai es dabūnu to mīļumu?es tak nevaru tgad izskriet uz ielas un sameklēt to mīļumu...
laikam vienkārši nav lemts dabūt prieku,laimi,draugus un gudru galvu..
ja taa..ko tad īsti es esmu saņēmusi?dzīves neapmierinātību?vientulību?ilgošanos pēc lietām, kas neeksistē vai vienkārši kuras nav lemts dabūt?un muļķīgu cerību,ka varbūt kādreiz arī uz manas ielas spīdēs saule?
bet man jau tagad ir apnici gaidīt un sapņot par to kā nekad nebūs...
tad jau pēc gadiem vispār nezinu ko es ar sevi būšu izdarījusi vientulības dēļ...
es gribētu, lai uz pasaules būtu vismaz 1 cilvēks kurš mani saprastu...
bet gribēt jau nav kaitīgi..tik un tā neko nedabūšu ja nu vienīģi pigu...
Kādēļ mana dzīve nevarēja būt pilnīgi savādāka?ideālāka?nekā tā ir tagad..pelēcīga un pilna ar muļģīgiem nepiepildāmiem sapņiem...
tas ir tik sāpīgi, ka neviens no maniem labajiem sapņiem nepiepildās, lai arī cik ļoti es to vēlētos...
laikam šajā dzīvē nekas labs mani nesagaida...
nu forši..manai dzīvei ir iemesls(ha!ha!h!)(baigi smieklīgais joks)
Baaac!kā es to nevaru ciest! |
|
|
