vakarnakt dabūju mājās doties ne ta` ar bmx, ne ta trial vai kādu tur velo, un izrādās - ir pat sakarīgāk, nekā domāju. līdz šim smīkņāju par tādiem hibrīdiem, bet pa sniegu/ledu/sasalušām gropēm pašā laikā, jo pats atrodies tuvāk zemei, var optimālāk operēt ar kājām. tā, lūk. būtu bijuši cimdi, būtu ij līdz Mežaparkam braukusi. tāpat vien.
šodienu veltīju viena mājasdarba izpildei, taču viss, kas sanāca, ir viens liels cirslisms. atliek vien pabrīnēties, kur tas prāts brīžiem tik neapķērīgs.