(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Maijs. 10., 2007 | 10:02 am
Mākoņiem cauri izlauzusies maza saulīte spīdinās logā. Noasināti zīmuļi skatās uz augšu un nesaprot. Septembris sen jau pagājis un lūk, drīz jau atkal būs klāt. Viens no mana mūža pēdējiem septembriem. Viens no Tava mūža pēdējiem septembriem.
Un gulēs līķi kapsētā, segti radinieku līdzdotajām seģenēm un drebināsies tur aukstumā, ziemā. Aukstie, cilvēkveidīgie gaļas gabali. Aukstie, sadrupušie kauli. Ābeļu ziedlapas viņus nepriecēs, pēc lietus viņi neredzēs plaukstošo lapu svaigumu un...vienkārši vienalga. Es negribu mirt.
Aiz restotiem logiem pretī gaismai stiepjas izvārgušas no bezdarbības rokas.
Aiz mūsu mūriem paslēpušies cilvēki.
No mana skatiena mirusi lakstīgala pilsētas centrā.
Un gulēs līķi kapsētā, segti radinieku līdzdotajām seģenēm un drebināsies tur aukstumā, ziemā. Aukstie, cilvēkveidīgie gaļas gabali. Aukstie, sadrupušie kauli. Ābeļu ziedlapas viņus nepriecēs, pēc lietus viņi neredzēs plaukstošo lapu svaigumu un...vienkārši vienalga. Es negribu mirt.
Aiz restotiem logiem pretī gaismai stiepjas izvārgušas no bezdarbības rokas.
Aiz mūsu mūriem paslēpušies cilvēki.
No mana skatiena mirusi lakstīgala pilsētas centrā.