|
|
|
Maijs 25., 2007
14:49
ir tādi visādi vīrieši manā dzīvē. ir tādi, kas paziņas, ir tādi, kas čomi un ir tādi, kurus es mīlu (vai esmu mīlējusi sen). par pēdējiem (tiem, kurus mīlu/ēju). tie ir divu tipu. pirmais- tie, kas stāsta labas lietas, kas sola diezko un vispār, viņu runas plūdi ir apturami tikai ar teikumu, ka lai beidz taču solīt un vienreiz arī izpilda to, ko solījuši. bet tas klusums- tas nav uz ilgu. minūtēm piecām varbūt. tie ir pirmais tips un tie manā dzīvē bijuši vairākums. pie otrā tipa pieder tikai viens no man dzīvē sastaptajiem. viņš nerunā, nesola, nestāsta. lielākoties, kad satiekamies- klusē, uzdod dažus jautājumus un liek man runāt. tā kā tāda nerunīga esmu gadījusies, tad klusējam abi, tikai smaidam nedaudz. apmaināmies ar jaunāko informāciju. samainamies ar grāmatām, pārrunājam izlasītā emocijas. un šķiramies, jo šī komunikācija ir nelegāla. bet vakar viņš mani pārsteidza. noķēra pa ceļam, iedeva disku. vakarnakt klausījos. pārsteidzoši precīzi uzminējis manas emocijas. tā nemēdz būt. tas nevar būt. sēžu te un domāju- tas taču sapnis. bet nē. ir, ir tādi cilvēki, kas mani iepazinuši no bezvārdu komunikācijas.
|
Comments:
paziistu taadu vienu..dziivoju ar taadu..
nu, tad varu teikt, ka tev ir ļoti, ļoti paveicies...
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}