tinktūras mērcēšana nav iespējama, jo tājā parasti mērcē zobus, tomēr kādreiz jaizmēģina neiespējamiais un jāplaiž liela atrauga restorānā, bet par cik restorāni never durvis studentiem, jāsaģērbjās kā ampālim un jālido pāri laukam ar paceltu lietussargu vertikāli, vertikālā pacelšanās vienmēr manī ieviš prieku it sevišķi , kad tētis saka ``izbāz pa mašīnas logu arī tu savu roku un tad pacelsimies verīkāli`` pie baložiem, kas knābā saulespuķsēklas, vai viņiem ir tauki?es šodien saķēru vienu aiz astes un otru aiz vēdera, bet pārbijos no tā, ka balodis varētu pārbīties un ķert sirdstrieku, bailes bailes izslēdz?baidīties kopā ir drošāk?
vai sarunas kuras tu runā ar konkrētu cilvēku savā fantāzijā ir dziedinošas?- tev pašam, jā! bet šiš domas pēc šodienas ilgas sprediķošanas sev pašai nācās atdzīt par slimiem augļiem, kas nes tikai paša savu gandarījumu un tā jau tad ir pārākā pašmīlestība, jo sarunu tu vari ievirzīt kā tev patīk un kā tu to gribi.otrs cilvēks par šādu sarunu neko nezin, bet tava attieksme jau ir mainīta, jo liekas ka viņš ir bijis sarunā piedalījies. reālais zūd,, vai sajaucas ar izdomu. paiet laiks un sapinamies.reizēm sapīšanās ir laba, jo maina tavas domas par šo cilvēku , ja izdomātā saruna ir beigusies labi, bet ja nē, tas var pilnīgi visu sačakarēt.tātad gūstam to ko mums vajag. otrs sarunas biedrs kurš ir diezgan reāls objekts par šo sarunu nezin, viņa attieksme nemainās jūsu attiecības neizmainās par kripatiņu.
ar Dievu ir savādāk...