sajust.
man laikam jāpiekrīt, ka vasarā rīga ir izturama tikai naktīs. kad gājēju un cilvēku pavisam maz. nav drūzmas, saburzītās sejas un parkos pat var sajust kā smaržo koki.

biju saldū un pirmo nakti pavadīju viena pati uz balkona ar muļķīgu smaidiņu sejā, sajūsminoties par varžu kori naktī, siseņiem un sasodīto mieru visapkārt. priecājos par tv, jo noskatījos dikti daudz dzīvnieku filmiņas. par grizli lāčiem un ūdensputniem. varbūt tas ir vienīgāis, kāpēc vajadzēti tv. dabas filmām.

laukos dzīvot nav lame. tas ir fantastiski. jo tur visu laiku ir tas, pēc kā cilvēki tiecas- miers.

viss smaržoja. mana mīļākā vasaras smarža tagad ir jasmīnkrūmiem. un patika tas, ka nedaudz lija. mati samirkuši, pēdas slapjas. rudzupuķu pušķis mammai. šašliki dārzā. virs galvas negaiss. tētis un mamma. ķiršu koks, kurā šogad būs daudz ogu.

un tad tā pirtiņa. tik burvīgi. pilnīgā dabas bērnā, aizmirstot par lancome un escada, tu skrien pavisam pliks upē, kur ūdensrozes. ar basām pēdām pa mitru zāli. pirtī smaržo pēc koka un svaigām bērzu slotiņām. blakus aizaudzis dīķītis ar orķestri zaļos tērpos.
un klausīties klusumā. kā puti. viss vienkārši ir.

un tad man kāds teica pēc sarunas, ka gribas skaistas lietas, kuras dārgi maksā, ka ir tik daudz skaistas lietas, kuras var dabūt par velti. rudzupuķu pušķis. un tas, ko neviens nevar atņemt. piepildījuma sajūta.