tas ir neticami, bet es tomēr esmu piecēlusies 11os, nevis atkal ņēmusi un glīti nošņākuļojusi dziļā, komatozā miegā līdz 13iem.
galu galā, kopš trešdienas es guļu nevis uz vecā, atbaidošā divu matraču savienojuma, kas neveiksmīgi tēloja gultu jau gandrīz divus gadus, bet gan uz Dormeo matrača, kas nudien ir lielisks, par spīti kretīniskajām reklāmām.
vienīgā nelaime, ka mans matracis tā glīti savā nodabā šļūkā pa grīdu, ceru, ka kādunakt tā neaizšļūkāšu uz virtuvi, pa sapņiem grozoties uz riņķiem vien.