kāds mani tikko nosauca par lopiņu, tā bij mana māte, jo es nemāku locīt drēbes, nu salocīju tā ka nāksies gludināt, bet tās nav manas, savas drēbes es jau pati sen gludinu, ja gludinu.
bet es par to lopiņu neapvainojos, i neapvainojjos , ja uz ielas mani brašais reperu bars nosauc par kedaini, un ja krievu iedzērusī meitene par mani saka``eta čista latviška, možna viģeķ``(es klusībā saldsērīgi nosmejos)
manas atsevišķās dienas gaitas varētu likties intresantas tikai man , bet taču, cik intresanti man būtu un aizraujoši , ja arī kādam citam tās liktos piemīlīgas(nē nav tas vārds, bet skaisti skan un iederās)(man ar vārdiem vispār ir tā, ka lietoju vārdus nevietā tikai tāpēc, ka diezgan SKAnīgi viņi tur iederās, reizēm tikai nojaušot vārdu patieso nozīmi)
laikam arī ar rindkopiņu pietiks, piebeidzu šī vakara gribošo rakstošo garstāvokli, jo jādomā par nometnes organizēšnu un tā.
a rīt rīt Deps savā aizrautīgājā lomā, ne tik fascinējošā filmā, bet aktierspēlē gan!(viņa)