vakar viss bija diezgan jauki. pēc tam, kad ciemiņi bija nedaudz iedzēruši, skaļi dziedājām un dejojām pa visu māju, dejojām arī uz krēsliem, līdz galdiem nedavilkām. runāju to briesmīgo Draguna dzejoli par dzīvi nāves maizīti. kad alkohols bija beidzies, bet visi vēl tīri mundri, devāmies uz centru un iegājām kubā, kur es beidzot dabūju savu mīļo mojito. novilkām jakas un tūdaļ laidāmies dejā. tad jau uz rītu visi diezgan skaidrā nokļuvām mājās. paģiru sindromu nebija, pašsajūta lieliska. ak jā, kāds no viesiem pielēja tastatūru ar vīnu, šodien dabūju jaunu klabināmo, jo vecajai puse taustiņu nedarbojās. tagad klabinu. toties šodien bijām geju bārā. vov, tur bija viens dāmīšu pārītis, tā viena lesbiete bija tik smuka, tik smuka! viņa taču varētu dabūt jebkuru vīrieti! un viņai bija nenormāli kruta frizūra. tad aizgājām paēst garšīgās kotletes uz slāvu restorānu, kur viens no mums gribēja skaitināt oficiantu un dabūt pa purnu, mēs aizgājām un atstājām viņu, lai viņš dabū pa purnu, ja tik ļoti gribās. laikam nedabūja, cik zinu. vakardienas moto - pabučojamies! man, protams, sirdsēsti. es tomēr ticu, ka ģimenes jaukt nedrīkst.