magnetisms

r.k. man skatījās acīs, lai ieraudzītu pazemību
bet pa zemi rāpoja karātavas un sita pa ceļiem
lai nobrūk daudzās rundāles pils,
kas satur kopā audus ar striķi pāriet kanātu
un durkļi ietriecas ribas masīvā
kā tūkstošiem logi visi laiž gaismu
lai mājas sirds pārstāj ģenerēt smilgu
pārtrauc kaija bez kājas un jūra pielīst asaru
kas asinis netīra, tam kurpes tārpainas
un gurgst sniegs gurnos iemeties sifelis
daudzas naudas barikādes manas iesnas pētī
zem lupas zem mirkoskopa uzblīdusi lūpa
un es kožu laupījuma vados lai tas pārstāj pīkstēt
jo no marsa atnāca cilvēka bērns un nosvinēja zemes bēres
lai ar trolejbusa stabu uzdurtu sev iesmā pētersīļa dūšu
un drāztos ar kaučuka riepām pa stāvām sienām
un grabažas vāķītu kā pē peldes sērskāpes baudā
atliek tikai gali, kas atlokas vējā un pa lodi
skrien sakarsēta palodze, pielodē to mātes platei
un nomaini kronīti un zoba nr. tāda kāds tev pat sapņos nerādās
jo sapnī atnāk tēvs un norāj pastaro tiesu
par tās atklātību un homoseksualitāti
dod man dieviņ paturēt tavu roku
precībās kad nonākam uz gaišā altāra
sāk līt zeltītais lietus bezgalīgais
un caururbj katru mīļu galvakausu
lai iekaisētos rumpī pārvērsties par dieviņa zizli
tik zili ir graudi uz mana galda
tie formē stratosfēras
un kakā kur pagadās, jo tārpiņš rāpot licenci ieguvis
un rāpo kosmosā pa stabiņiem no gaismas plīts
no flīzītes, kas spoguļo dievišķo
un gaida labdarības suņus atnesam medījumā balto labradoru