Odu Kaupre - Kā lai pasaka?

Aj...
Ja kaut kas notiktu automātiski, nezinu vai es būtu īsti priecīgs, bet esmu priecīgs, ka varu uzrakstīt šo te garo rindu tieši šitik garu un vēl garāku. Die`s dod spēku nākamreiz nedzert alu aukstā vējā, paralēli mēģinot uzskicēt kursorus kursā lete - galds ar šķīvi vienā, sausiņu otrā rokā; un necerēt uz brangiem par-brīvu-modeļiem to pašu tumsnējo dziru propogandējošajā krogū. Vienkāršāk runājot - atliek spert vienu nedrošu soli sānis un slīd, vai kā slīd, bet labi, ka tādas pamatīgākas zoles zābakiem kāds sarūpējis, vēl noslīdējis no ceļa pavisam neesmu.
Prakse. Ļoti ražīga, jautra un cerību pilna pagājušogad. Bija silts, saulains laiks, nebija barjeras, nebija paša kaltas ķēdes. Šogad nelāgi sajusties liek laikapstākļi un pieticīgais biedru apmeklējums, pamatu pamatos, tomēr, es pats. 50% no nedēļas vadīju visai entuziastiski, vēlāk pievīla cerība, ka krogus omu varētu manāmi uzlabot. Strādājam pie arvien sarežģītākām shēmām... Nevar bez rakstīšanas, nevar.