Mani pārņēma apgaismība.

Slidinoties uz māju pusi sapratu, ka man problēma ir nevis ikgadējā amnēzija, saistībā ar ziemas iestāšanos, bet gan pieradums. Trīs sezonas es nodragājos ar ``traktoriem visurgājējiem`` jeb kerziem, bet tagad kaut kādā prāta aptumsuma dēļ nolēmu kļūt sievišķīga, kas izpaudās divos pāros zābīšu. Ar papēdi jūtos absolūti jocīga, jo mana garderobē pārsvarā ir kedas & citi zemie radījumi. Man pat šķiet, ka es stampāju, nevis eju. Toties mani glīšie pelēči ir slidzābaku bezslidas versija...

Šņuk, šņuk.. kādēļ, jell, kādēļ es vnk nenopirku jaunus kerzuļus?!